Mazā aizlaišanās. Diena nr.40 jeb tur, kur Serbijas karaļi kronēti un karaļu ielejas skaistākā pils

20.07.

Būt Zičā un neapskatīt Zičas klosteri būtu grēks. Īpaši tādēl, ka braucām cauri Zičas klostera zonai, tieši tā bija rakstīts uz ceļa zīmes.

Zičas klosteris ir Serbijas pareizticīgo klosteris, kas celts 13.gs. To kopā ar Svētā Dormitiona baznīcu uzcēla pirmais Serbijas karalis Stefans I un pirmais Serbijas baznīcas vadītājs Sv.Sava. Zičā atradās arhibīskapa mītne (1219.-1253.g.).

Sv.Dormitiona baznīcā tikuši kronēti visi Serbijas karaļi. Lai gan viņi drīkstēja to darīt jebkurā baznīcā, viņus neuzskatīja par īsteniem karaļiem, kamēr netika kronēti Zičā.

Šī ir viena no svarīgākajām reliģiskajām vietām Serbijas iedzīvotājiem. Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.39 jeb kā mēs klīdām pa Nišas ielām

19.07.

Visu nakti cikādes skaļi dziedāja savas dziesmas. 

Alberts izvēlējās gulēt pie mums, nevis atsevišķā istabā, tāpēc bija diezgan šaura gulēšana četratā vienā gultā. No rīta piecēlos pirmā, bet jau pēc nepilnas pusstundas Alberts atskrēja mīļoties.

Ja no guļamistabas balkona skats uz privātmājām, tad mājas otrā pusē skats uz pilsētu un stadionu ielejā.

Šoreiz pat diezgan ātri sataisījāmies vai arī nostrādāja laika maiņa, bet pus10 jau bijām atraduši vietu kādas mājas pagalmā, kur atstāt mašīnu. Turpat arī smilšu kaste, kuras dēļ vismaz pusstundu nekur tālāk netikām. Kamēr Alberts spēlējās, mēs vērojām mājas, secinot, ka katrā stāvā katrs pārbūvējis balkonu un logus pēc saviem ieskatiem. Ja tas būtu Latvijā, būvvaldes inspektoriem būtu arī nakts maiņas.  Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.38 jeb paliec sveika, Bulgārija!

18.07.

Palikām pa nakti Pernikā, pilsētā blakus Sofijai. Dzīvoklis Jurija Gagarina ielā noplukušas daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Pats dzīvoklis ir piedzīvojis arī labākus laikus, bet vienai naktij normāli.

Šajā rajonā bez vienādām daudzstāvu mājām arī ielu nosaukumi labākajās Padomijas tradīcijās, piemēram, Karla Marksa, Minskas iela. Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.37 jeb ceļš, Rilas klosteris un ceļš

17.07.

Albert, jāsaliek savas mantiņas somā, brauksim prom no šejienes. Uz jūru? Nē. Baseinu? Arī nē.

Iepriekšējā vakarā nepaspējām uz veikalu, tāpēc no rīta brokastīs puse arbūza. Arī kafija beigusies. Lai sevi motivētu ātrāk sakrāmēties, apsolījām sev kafiju un Albertam spēļu istabu.

Tieši 10.00 izbraucām. Divas stundas Family Bansko Coffee & kids club. Vēl kāds laiciņš veikalā un tad atvadījāmies no Pirina kalniem.

Īpašs veltījums mūsu lasītājam – pilnīgs sviests jeb sviesta cenas T market Razlogā (ap 12 EUR/ kg). Kopumā par pārtiku veikalos var teikt, ka cenas būtiski neatšķiras no cenām Latvijas veikalos. Toties kafija kafijas automātos ir lēta (kapučīno gandrīz visos maksā 0,60 LEV, kas ir ap 0,30 EUR) un izklaides (baseini, ieejas maksas, karuseļi u.t.t.) izmaksas ir salīdzinoši zemas, vismaz dalīts ar divi. Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.36 jeb riepas, Kovačevica un termālā vanna

16.06.

Rīta galvenais uzdevums – atrast, kur salabot vai nopirkt riepas. Bansko riepu servisā neviena cilvēka. Braucām Rodopu kalnu virzienā un Dobriništes nomalē atradām, ko meklējām. Priekšējo riepu varēja salabot, bet aizmugurējo nācās mainīt. Uz vietas vajadzīgā izmēra nebija, tāpēc sieviete brauca uz citu servisu pakaļ.

Tikmēr jau pusdienlaiks klāt. Uztaisījām pikniku ar tradicionālo bulgāru sautējumu burciņā. Interesanti, ka viņiem veikala burciņu ēdieni pat diezgan garšīgi. Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.35 jeb bērna prieka diena

15.07.

Šodien iedevām Albertam brīvdienu no ceļošanas. Jūs domājat, ka ceļot ir viegli? Pirmās trīs nedēļas, jā. Tad nāk neliels sagurums. Gribas visu redzēt, apskatīt, bet gribas arī neko nedarīt. Šodien tāda – gandrīz nekā nedarīšanas diena.

No rīta, kas vairs īsti nebija rīts, bet arī vēl pusdienlaiks ne, izgājām no dzīvokļa. Plāns – ļaut Albertam paspēlēties tajā kafejnīcas spēļu istabā, kurā iepriekšējo reizi netikām. Mums teica, ka tikai tajā dienā nestrādāja, tā darba laiks katru dienu no 9-21. 

Kamēr lēnā garā, izpētot visus ūdeņus, tur nonācām, mūsu vecākais čalis jau drusciņ saguris., jaunākais pa ceļam atplīsa. 

Miegs gan vairs nenāca, kad nokāpām Family Bansko coffee & kids club pagrabstāvā. Kafejnīca tiešām apmeklējuma vērta, bērniem gana daudz rotaļlietu un izklaižu (arī batuts un play station. Vecākiem brīdis atelpas un tiešām laba kafija. Te jāizvēlas nevis kapučino vai latte, bet no kādām kafijas pupiņām to pagatavot. Ļoti žēl, ka neko vairāk par sviestmaizi un kruasānu te nepiedāvā ēšanai.
Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.34 jeb pārgājiens kalnos nr.2

14.07.

Riepām atkal uzsistas pumpas, braucot pa labākajiem Bulgārijas ceļiem, tāpēc šodien nekur tālu nebraucām, vispār ar mašīnu nekur nebraucām.

Dzīvojam pavisam netālu no Bansko gondolas (gaisa trošu tramvaja) sākumpunkta, uz kuru tad arī devāmies pēc brokastīm. (Tie fonā ir īstie kalni, nevis reklāma.)

Ar gaisa trošu tramvaju, kas ir otrs garākais Bulgārijā (6233 m), pa ~25 minūtēm uzbraucām no 998 m uz augšējo staciju 1595 m. Alberts sēdēja gandrīz nekustīgi, bet neesot nobijies.  Skats uz kalniem priekšā, pilsēta aiz muguras un meži, burbuļojoša kalnu upe zem mums. Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.33 jeb kā mēs atpūtinājām savas miesas

13.07.

Ir dienas, kā šī, kad grūti kaut ko sākt darīt. Īpaši pēc pusgulētas nakts. Ap 11 jautājām Albertam, vai viņš grib braukt uz baseinu. Viņš atbildēja: “Uz jūru!” Nācās apbēdināt bērnu, jo jūra pārāk tālu.

Braucām uz 72 avotu pilsētu Banju (Banya). Pilsētā ir gan smalkas SPA viesnīcas, gan publiskie peldbaseini, pildīti ar termālajiem, minerālajiem ūdeņiem. Ūdens temperatūra no 37-57’C, tas ir tīrs, bez smaržas un nogulsnēm, piemērots arī dzeršanai. Banjas minerālie ūdeņi esot dziedinoši, par to zināja jau senie romieši.

Iebraucām Banjā, bet tikai ar trešo reizi atradām lētu baseinu. Pirmajā viesnīcā prasīja 10 LEV, otrajā – 20, bet ieejas maksa Minerālajā pludmalē – tikai 3 LEV (1,50 EUR) no personas. Sauļošanās krēsls – 2 LEV (1 EUR).

Minerālā pludmale sastāv no diviem baseiniem. Viens – lielais – dziļumā no 1,60- 2,20 m, otrs apmēram līdz celim – bērnu baseins. Abos visu laiku ietek svaigs termālais minerālūdens.  Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.32 jeb kā mēs kalnos kāpām

12.07.

Bansko atrodas tik tuvu kalniem, ka būtu grēks nedēļu te uzturēties, bet kalnus redzēt tikai pa gabalu.

Pirina kalnu augstāko virsotni Vihrenu (2914 m) atstājām citiem kāpējiem. Mēs ar mašīnu uzbraucām līdz Vihrena kalnu mājai. Aprakstos minēts, ja, braucot uz Vihrena kalnu māju, redzat noparkotas mašīnas ceļa malā, tālāk var nebraukt. Tā arī ir, stāvvietā ir ļoti maz vietas.

Mēs izvēlējāmies pašu vienkāršāko un īsāko taku līdz Okoto ezeram. (Līdz ezeram un atpakaļ esot jāiet 1-3 h.) Nebijām vienīgie, vairākas ģimenes ar bērniem kāpa turpat.  Continue reading

Mazā aizlaišanās. Diena nr.31 jeb kā mēs Bansko un bulgāru tradīcijas iepazinām

11. 07.

Sarunājām, ka dzīvokļa saimnieks atnesīs mums pāris trūkstošas lietas, bet, kad 11 viņš vēl nebija atnācis, gājām laukā. To citā laikā. 

Necik tālu neaizgājām, kā tika pamanīts bērnu rotaļu laukums. Tā mēs iepazinām Bansko – no viena laukumiņa līdz nākamajam.

Bansko atrodas Pirina kalnu ielejā 925 m augstumā. Pilsēta sevi pozicionē kā visu sezonu kūrortu, bet reāli tā ir ziemas kūrorta meka Bulgārijā. Visvairāk cilvēku te esot sagaidot jauno gadu, februārī un augustā. Continue reading