Lielā aizlaišanās. Diena #78 jeb iespējams Ziedu ceļa jaukākais ciems

14.01.2019.

Šodien apskatījām ciemu, kurā bijām ieradušies. 

Conception de Ataco jeb vienkārši Atako ir kalnu ciemats (1240 m v.j.l.), viens no ciemiem Salvadoras Ziedu ceļā (Ruta de las flores). Šis reģions ir zināms ar kafijas plantācijām, kas esot labākās visā Centrālamerikā. Lonely planet ceļvedī rakstīts, ka daudziem ceļotājiem Atako ir mīļākā vieta Salvadorā.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #77 jeb kā pazaudēt 4 stundas Gvatemalā

13.01.2019.

Pie brokastu galda 8.00 bijām pirmie un vienīgie. Vērojot lidmašīnas, kas nolaidās un pacēlās tieši virs galvas, un cilājot svara stieņus uz viesnīcas terases, ēdām amerikāņu pankūkas. 

Tieši šodien Gvatemala bija izdomājusi ar mums paspēlēties un nelaist tik viegli prom. Kā?To lasi tālāk.
Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #76 jeb Gvate, Gvate

12.01.2019.

Izskatījām vismaz 3 variantus, kā virzīties no Kesaltenango uz Salvadoru. Beigu beigās izvēlējāmies ātrāko un lētāko variantu – vistiņautobuss, kurā iekāpt varam, nedodoties uz centru. Lai bērnus un sevi nenomocītu, Gvatemalas pilsētu izvēlējāmies kā pusceļu un vietu, kur nakšņot, lai nākamajā dienā dotos tālāk.

Tā kā Gvatemala nav pilsēta ar spožu reputāciju, somas sakrāmējām maksimāli plānas, lai varam tās ņemt līdzi salonā. Izkāpt no autobusa domājām pirms tas ierodas terminālī un pēc tam domāts izmantot bezmaksas UBER braucienu līdz rezervētajam hostelim.

Kā mums tas izdevās lasi tālāk.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #75 jeb šodien pa mierīgo, ja?

11.01.2019.

Par šodienu nav gandrīz nekā, ko rakstīt. Nolēmām, ka pirms lielās došanās prom nekur nedosimies, lai esam atpūtušies pirms ceļa un tam sagatavotos. Aprakstījām iepriekšējās dienas blogā, izmazgājām drēbes. Edgars ar bērniem lielu daļu dienas pavadīja laukā bērnu rotaļu laukumā. Dzīvoklī pa dienu auksts, jāiet laukā sildīties un tur arī vieglāk abus izklaidēt..

Alberts ļoti gribēja pankūkas, bet visus kviešu miltus, kas te bija, jau bijām izlietojuši, tāpēc Edgars devās uz veikalu. Dīvaini, ka vairākos veikalos kviešu miltus nepārdeva, viņu sūtīja uz maiznīcām, arī tur netika pie kārotā, kad prasīja, kur tādus var nopirkt, tad raustīja plecus, tuvumā nevarot, tirgū var. Līdz vienā veikaliņā pārdevēja piedāvāja, ka kviešu milti neesot, bet ir maizes milti iesvērti plastikāta maisiņā (cik saprotu tie ir tie paši kviešu milti).

Šoreiz tikai dažas bildes no telefona. Mēs ceļojumos esam cepuši pankūkas katliņā, vārījuši putru pannā, ēduši no līdzi paņemtajām metāla krūzītēm un salokamajām uzkodu kārbiņām, bet šis dzīvoklis ir lieliski aprīkots ar visu nepieciešamo. Vēl gan saimniecei pajautājām lielāku katliņu, kuru otrajā dienā arī dabūjām.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #74 jeb visiem viens gals

10.01.2019.

Šodienas mērķis – apskatīt Kesaltenango pilsētas Galveno kapsētu. Ne tikai tāpēc, ka mums ir interesanti katrā valstī apskatīt gan tirgu, gan kapsētu, bet arī tādēļ, ka lielākā daļa interneta ceļvežu kā vienu no apskates objektiem Helā min tieši Galveno kapsētu. Mēs nepavisam nebijām vienīgie tūristi, kas tur klīda.

Diezgan vēlu sataisījāmies un izbraucām, tāpēc, kad nokļuvām centrā, vispirms paēdām pusdienas. 

Blakus kapsētai ir neliels parciņš ar bērnu rotaļu laukumu, kam nevarējām paiet garām, jo.. nu, bērni ļoti gribēja spēlēties.

Kesaltenango galvenā kapsēta tika izveidota 1840.gadā, tā ir viena no vecākajām Gvatemalā. Tā ir sadalīta vairākās daļās – nabadzīgajiem, vidus šķirai un bagātajiem. Daļa, kas ir tieši pie ieejas, tiek saukta par La Loma. No ieejas līdz nabadzīgo kapu daļai ved skaista koku aleja.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #73 jeb, kur siltums mīt un tirgus labumi aug

09.01.2019.

Sagaidījuši, kad nedaudz iesilst laukā, devāmies uz mikriņu. Helas centrā pārsēdāmies vistiņbusā, kas brauca uz Zunil ciemu. Izbraucām cauri Almolonga ciemam, augšup, lejup, augšup, lejup un bijām klāt. 

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #72 jeb zoo diena

08.01.2019.

Jau ierastajos 10 ar to pašu mikriņu, ko vakar, izbraucām uz Parque, jau sākām ievērot un atcerēties dažus cilvēkus, kasarī brauc tieši šajā laikā. Šodien mēģinājums nr.2 apmeklēt Helas zoodārzu. Alberts jau atcerējās, kur jāiet un raitā solī mūs aizveda līdz ieejai. Mums par patīkamu pārsteigumu – ieeja bezmaksas. Internetā  un ceļvedī bnmatrodamas dažādas versijas par ieejas maksu – 2 līdz 20 Q. Droši vien kāds vietējais nopelnīja uz tūristu rēķina. 

Minervas zoodārzs dibināts 1956.gadā un šķiet, ka nekas daudz kopš tā laika nav mainījies. Mājas lapā rakstīts, ka tur mīt 279 dzīvnieku eksemplāri, gan putni, gan rāpuļi, gan zīdītāji.

Redzējām dažādus papagaiļus, ērgļus, pūces, piekūnus u.c. putnus vairākos lielos būros. Turpat starp putniem un pērtiķiem neliels būris tīģerim, uz plāksnes gan bija rakstīts, ka tas tikai pagaidu, jo tiek būvēta lielāka mītne. Nekur gan nekādu būvniecību neredzējām. Šajā zoodārzā dzīvo arī lauva un jaguārs, lapsas un hiēnas, aitas, kazas un neskaitāmi daudz trušu. Daži truši bija izmukuši no sava aploka un iemukuši pie zaļas zālītes tieši blakus hiēnu būrim. Tās, laikam sajutušas svaigu gaļu, visu laiku skraidīja gar sētu.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #71 jeb mazliet Eiropas sajūtu

07.01.2018.

Uz pilsētas centru no mūsu rajona Janus de la Cruz var aizbraukt ar mikriņu. Labi, ka mums tuvākā pietura ir galapunkts. Pieturas gan nav nekur un nekā apzīmētas. Visi zina, kur jāgaida, bet, ja nezina, kāds noteikti pateiks un norādīs. Galvenais, pajautāt. Dzīvokļa saimniece mums ieteica šurp braukt ar mikriņu 1A, bet mums viņš kā mistika. Ne īsti skaidrs, kur tas brauc, ne arī viņš apstājas, kad mēģina nostopēt. Kā to var izdarīt, tā arī nesapratām, jo pat vietējie, skrienot tam pakaļ un kliedzot, nespēja apturēt. 1A gan, atšķirībā no citiem, ir priekšā uzrakstīts maršruta numurs. Citos palīgs, iekāries durvīs, kas aizsietas ar striķi, lai neveras ciet, nokliedz: “Parque!” Vietējiem viss skaidrs, bet mums – kāds parks? Kurš no visiem parkiem? 

Aizbraucām līdz krustojumam, kurā mikriņš nogriezās pa kreisi. Mēs gājām taisni uz zoodārzu. Pa ceļam atklājām vairākas maiznīcas, kurās iespējams nopirkt eiropeiskas bulciņas. Pēc visām standarta saldajām bulkām bulciņa ar šķiņķi, sieru un šokolādes kruasāns bija kā sapnis. 

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #70 jeb slinkā diena

06.01.2018.

Mazliet vairāk kā divi mēneši ceļā, mazliet jau esam saguruši, tāpēc esam nolēmuši ļaut sev arī paslinkot. Ja interesē spilgtas emocijas un koši, iespaidīgi skati, var tālāk nelasīt. 

Ļoti grūti bija izlīst no siltās gultas, bet ar diviem maziem modinātājiem nekas cits neatliek. Gulējām termodžemperos, apsegušies ar visām segām, ko atradām. No rīta, kamēr vēl nav iesilis, varēja redzēt savu elpu. Kad saule sāka sildīt, vērām vaļā visus logus, lai ielaistu iekšā siltumu. Lieki piebilst, ka šeit apkures nav!

Nesteidzīgs svētdienas rīts ar pankūkām. Ak, kā ilgojāmies pēc tām!

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #69 jeb dodamies tālāk

05.01.2018.

Rīts ar ašām brokastīm, krāmēšanos un naktsmītnes pamešanu. Aizgājām līdz tirgum, no kurienes izbrauc autobusi. Izrādījās, ka mums vēl stunda laika, līdz nākamajam reisam uz Kesaltenango, tāpēc vienā no kafejnīcām paēdām tradicionālās brokastis. Tā, lai spēks izturēt braucienu.

Paši pirmie ieņēmām labākās vietas vistiņbusā. Vienmēr vispatīkamāk iekāpt tieši gala pieturā, kamēr vēl nav daudz cilvēku un var izvēlēties, kur apsēsties. Šis reiss gan nebija pilns, bet ļoti bieži autobusi ir stāvgrūdām pilni gan iekšpusē ar cilvēkiem, gan uz jumta ar mantām un dažreiz arī vistām.

Brauciens nebija garš (~2,5 stundas), bet ļoti līkumains, serpentīns veda augšā un pēc tam lejā. Augstākā vieta, kuru piefiksējām bija 3000 m v.j.l.  Pirms katra līkuma šoferis vai viņa palīgs pīpināja, raustot taures virvi. Ik pa laikam palīgs mierīgi lēja ūdeni autobusa priekšā izveidotā traukā, kamēr mēs paši, iekrampējušies krēslos, tik tikko varējām noturēties (tā arī nesapratām, kam tas domāts, varbūt kaut kāda papildu dzesēšana, te krateklīgs video brīdī, kad varēja noturēties ar vienu roku). 

Turpini lasīt šeit