Lielā aizlaišanās. Diena #43 jeb Gvatemalas top 1 apskates objekts

10.12.2018.

Kad ieraudzījām francūžu ģimenīti ar ergosomu un riņķa slingu, tapa pilnīgi skaidrs, ka uz Tikalu ratus līdzi neņemsim. Tas bija labākais dienas lēmums.

Mēs vēl tikai gatavojāmies brokastot, kad francūži jau ceļa jūtīs. Arī viņi šodien brauca uz Tikalas maiju drupām. Iepriekšējā vakarā noskaidrojām, ka uz turieni iespējams aizbraukt ar organizētu tūristu grupu, arī mūsu viesu mājā iespējams tādai pievienoties. Otrs variants – iet uz ciema centru, kur uz galvenās ielas jāķer autobuss. Galvenais apbruņoties ar pacietību.

Nelielai atkāpei – te iespējams nopirkt ūdeni un limonādes plastmasa maisiņos. Pagaršojām limonādi, bet tā nebija īpaši garšīga, labāk pirkt pudelēs vai bundžās. Ūdeni izdevīgāk sanāk pirkt pudelēs, īpaši lielāka tilpuma.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #42 jeb dzīve pie ezera

09.12.2018.

Pirmo reizi gulējām moskītu tīkla ieskauti. Puikām interesanti, gluži kā neliela mājiņa. Stikla logam otrajā stāvā nebija, tāpēc noderēja segas.

Skats pa logu gan vienkārši burvīgs!

Tā kā iepriekšējā vakarā naktsmītni atradām saulrieta laikā un pa tumsu vairs nekur negribējās iet, brokastīs mums nekas jēdzīgs nebija sagādāts, vien daži banāni, ko bērni ātri apēda. Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #41 jeb kā lai saprot español?

08.12.2018.

No rīta mēģinājām aši sataisīties, jo priekšā ceļš uz nākamo valsti – Gvatemalu. Uzkodu sagatavošana, mēbeļu pārbīdīšana (gultas sastūmām kopā un piestūmām pie vienas sienas, lai mazāka iespējamība kādam izkrist) un bijām gatavi. Mājas saimnieces dēls teica, ka autobuss uz robežpilsētu Benque Viejo del Carmen braucot arī gar māju, bet mums lielas somas, rati, labāk centrālajā pieturā mierīgi iekāpt. Viens autobuss tieši pabrauca garām, bet tas bija pilns, vien dažas vietas pašā aizmugurē brīvas.

Rīts apmācies un miglains, atkal sajutāmies kā kalnos. 

Pietura jau pilna ar gaidītājiem, arī vairāki tūristi. Taksisti staigāja apkārt, piedāvādami savus pakalpojumus visiem bālākajiem.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #40 jeb katrā valstī pa maiju drupām

07.12.2018.

Pēc nesteidzīga rīta un lietus gāziena beidzot bijām gatavi iet laukā. Domājām, kur lai iet, ko lai dara, ko lai skatās. Ikdienas ceļojuma grūtās izvēles. Ha, ha! Izlēmām par labu pašam tuvākajam objektam – Cahal Pech arheoloģiskajai vietai. Uz to veda stāvs ceļš kalnā augšup.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #39 jeb kā top maiju izredzēto šokolādes dzēriens

06.12.2018.

Gribējām mierīgu dienu, vai vismaz rītu, bet, cik grūti kaut ko izdarīt, piemēram, uzrakstīt rakstu blogam, ar diviem maziem bērniem fonā. Parasti rakstam vakaros, bet pēdējā laikā miegs mācas virsū kā uzmācīga muša, no kuras nevar aizgaiņāties.

Pusi nakts un visu rītu pamatīgi lija. Ap 5 no rīta pamodos no skaļajām lietus lāsēm pret jumtu un vairs nevarēju aizmigt.

Kad jau vairs nevarējām izturēt iekšā, gājām laukā. Vairs ne miņas no lietus un pat nevarēja pateikt, ka tāds vispār bijis – ielas pilnībā sausas.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #38 jeb dzimšanas dienā sev nedrīkst atteikt!

05.12.2018.

Daudz laimes Edgaram dzimšanas dienā!

Mūsu naktsmāju saimnieks noreklamēja tako, ko meksikānietes no rītiem tirgo tieši pie mājas durvīm. Grēks nepagaršot! Garšoja ļoti labi, bet ar mazuma piegaršu, tādi ļoti plāni tako.

Rīts ceļā uz slimnīcu, jo Albertam bija jānodod analīzes, iepriekšējā vakarā tam jau bija par vēlu.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #37 jeb iepazīstam arī Belizas slimnīcu

04.12.2018.

Naktī Alberts ļoti slikti gulēja, kad pamodās, teica, ka sāp auss. Iedevām zāles, tad līdz rītam nogulēja. 

No rīta nekas nebija mainījies, austiņa joprojām sāpēja un arī neliela temperatūra, bet mums jādodas ceļā. 

Sakrāmējāmies, Alberts pie manis ergosomā un 10 pirms prāmja atiešanas laika skrējām uz piestātni. Tādi nebijām vienīgie, vēl vairāki bālģīmji lēnā garā stiepa milzīgas mugursomas uz jūras krasta pusi. Taču prāmis vēl nebija atbraucis.

Prāmis brauca ātri, brīžiem pat šķita, ka pārāk ātri, lēkājot pa viļņiem. Alberts aizmiga, bet Matīsam lielā darbošanās, Edgars nekādi nespēja viņu noturēt klēpī.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #36 jeb lēnām, lēnītēm!

03.12.2018.

Alberts tik ļoti gribēja spēlēties pagalma smiltīs, ka pierunājām viņu doties meklēt skaistākas un tīrākas smiltiņas pie jūras.

Pēc brokastīm to arī darījām. Ielās gandrīz tikai vietējie, kas lēnām devās savās dienas gaitās. Lēnām, jo nekur jau nav jāsteidzas. Lēnām, jo tāds ir salas moto. 

Caye Caulker ir neliela sala, 8 km garumā un mazāk kā 2 km platumā. Uz tās dzīvo ~2000 cilvēku. Tagad sala ir tūristu iecienīts atpūtas mērķis, bet joprojām zvejniecība apgādā ~80 ģimeņu. Līdz 1960tajiem gadiem uz salas varēja nokļūt tikai ar zvejas laivām, bet nu tur ik dienas kursē 2 firmu prāmji.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #35 jeb ceļš uz Belizu

02.12.2018.

Alberts pamodās agri, kašķīgs un pamodināja arī visus citus, bet vismaz bez temperatūras. Kad viņš beidzot bija kārtīgi pamodies un priecīgs, varējām domāt par taisīšanos. Šodienas plānā nokļūt uz Caye Caulker salas, kur mums rezervācija ir jau no vakardienas, un nokļūt tur lētākajā no vismaz 4. iespējamiem veidiem.

8.36 izgājām no dzīvokļa. Saimniece laikam vēl gulēja, jo uz klauvējieniem un durvju zvanu nereaģēja. Pēc laiciņa gan mums izdevās atdot atslēgas un uzreiz arī noķērām taksi, kas mūs aizveda līdz Meksikas-Belizas robežai.

Svarīgi zināt, ka pie Četumalas ir divi robežas šķērsošanas punkti. Jāizvēlas atkarībā no tā, ar ko (mašīnu, autobusu, kājām) grib iekļūt Belizā.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #34 jeb kā mēs uz Belizi neaizbraucām

Quote

01.12.2018.

Iepriekšējā vakarā Edgaram un Albertam bija temperatūra 38.6. Pa nakti Albertam tā sacēlās līdz 39.6, pēc Nurofena iedošanas nedaudz samazinājās.

Šodien plānojām pamest Meksiku un doties uz Belizi, bet veselība ir vissvarīgākā. Sarunājām, ka šajā naktsmītnē paliksim vēl nakti un, ja vajadzēs, pēc tam vēl vienu. Pēc tam gan dzīvoklis rezervēts citiem.

Edgars ar Matīsu aizgāja līdz Walmartam izņemt naudu un nopirkt ko ēdamu. Alberts ar lielo temperatūru mēģināja aizmigt, bet ik pa brīdim ierunājās par saldējumu. Pēc kārtējās zāļu devas temperatūra nokritās līdz 38.5 un bērns uzreiz atdzīvojās.Turpini lasīt šeit