Lielā aizlaišanās. Diena #105 jeb brīvdiena no brīvdienām

10.02.2019.

Pēc vairākām intensīvām ekskursiju dienām dodam sev brīvdienu. Tā gan vairāk domāta bērniem, ko viņi arī novērtē. 

Šeit vizuāls ieskats mūsu slinkajās dienās. Alberts pēdējā laikā bieži prasa pankūkas un kāpēc gan ne? Kopā ar paštaisītu svaigu augļu zapti garšo lieliski.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #104 jeb šoko, šoko

09.02.2019.

Granadā ir šokolādes muzejs. Izlasot, ka tur ir bezmaksas ekkrsija, nolēmām aiziet paskatīties. 

Granadas Choco museo īpašnieki ir tieši tie paši, kas muzejam Antigvā, kur mēs gatavojām šokolādi. Interjers izveidots tādā pašā stilā, viss mums jau pazīstams.

Tāpat kā Antigvā, arī te var uzzināt visu par šokolādi, sākot no kakao koka līdz pat gatavai šokolādei. Dziļāk ir kafejnīca, tā iekārtota iekšpagalmā, kur neliels dārziņš. Tajā aug kakao koki, ļoti uzskatāmi varēja redzēt, kur kakao patiesībā rodas.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #103 jeb nodot mašīnu Nikaragvas stilā

08.02.2019.

No rīta jāceļas agri, lai 8 paspētu atdot nomas mašīnu. Sākuma domājām, ka Edgars to varētu izdarīt viens pats, bet tad sapratām, ka vajadzīgs arī veikala apmeklējums. Izlēmām, ka aizbrauksim visi. Līdz autonomai jābrauc pavisam tuvu, tāpēc turp braucām Nikaragvas stilā, bez autokrēsliņiem. Albertu piesprādzējām savā vietā, Matīsu ieliku ergosomā un braucām.

Precīzi 8 bijām pie autonomas ieejas. Nodošanas formalitātes un šķīrāmies no baltā zirga uz visiem laikiem.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #102 jeb izbrauciens pa kafijas audzēšanas reģionu

07.02.2019.

Naktsmītnes cenā iekļautas arī nelielas brokastis – grauzdiņi ar ievārījumu, sagrieztu augļu bļodiņa un kafija. To Nikaragvā visbiežāk dzer bez piena. Daudzviet mājās nemaz nav piena.

Tā kā vakar Santa Emilia ūdenskritumu neredzējām, šorīt pirmais apskates objekts – ūdenskritums. Tiesa, apspriežoties ar naktsmītnes saimnieci, izlēmām apskatīt citu – Mēness ūdenskritumu (La cascada de la Luna), jo tas esot iespaidīgāks, kā arī nav ieejas maksas 70 NIC/pers., kā tas ir Santa Emilia.

Pie ūdenskrituma ieradāmies samērā agri, augšā, no kurienes ūdens krīt lejā, neliels dīķis, kurā vietējie mazgāja drēbes un paši mazgājās. Turpat pie stāvlaukuma arī neliels kantoris, kur sēdēja vairāki puiši. Viens no viņiem mums parādīja, kur atrodas skatu laukums, un izstāstīja, kā var nokāpt lejā. Pēc internetā atrodamās informācijas, te iespējams arī iznomāt kajakus un nolaisties pa ziplainu.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #101 jeb, kā mēs uz kalniem braucām

06.02.2019.

Priekšā gara diena, tāpēc mēģinājām izbraukt pēc iespējas ātrāk. Kā jau iepriekšējā rakstā minējām, bijām paņēmuši nomā mašīnu uz trim dienām. Šodien un rīt plāns pabraukāt pa Nikaragvas kalnaino pusi.

Matīss laikam vakar kārtīgi izgulējās mašīnā, šodien vairs tik ilgi negribēja snaust, sāka protestēt. Uzkodas tādos brīžos ir izcils glābējs. Līdz brīdim, kamēr tās beidzas vai bērns pieēdies. Labi, ka mēs nebijām pārāk tālu no Matagalpas.

Tuvojoties Matagalpai, ievērojām ceļa malās kafiju, kas bija izbērta zemē žāvēties. Bijām ieradušies kafijas audzēšanas reģionā pašā labākajā brīdī – kafijas novākšanas laikā. Ceļmalas pilnas ne tikai ar kafijas pupiņām, bet arī kafijas uzpircēju kantoriem. 

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #100 jeb dāvanā okeāns

05.02.2019.

Šodien mūsu jaunākajam dēlam gads! Nekādas materiālas dāvanas nedāvinājām (tādas vēl paspēsim Latvijā), bet tā vietā aizvedām viņu uz okeānu. Šķiet, ka viņš par to bija diezgan apmierināts.

Autonomā paņēmām nomā Suzuki uz trim dienām. It kā arī naktsmītnes saimnieki iznomāja savu automašīnu, bet dārgāk un bez kondicioniera. Toties no viņiem aizņēmāmies bērnu auto krēsliņus bez maksas.

Braucot pārņēma pavasarīga sajūta, visapkārt ziedēja koki rozā ziediem, mašīnā patīkams siltums, nevis neciešamais karstums, kas laukā valdīja.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #98 un #99 jeb, kas paliek pāri pēc vulkāna izvirduma

03.02.2019.

Iepirkāmies veikalā un dzīvojāmies pa naktsmītni.

Šādi mēs lādējam savas ierīces – telefonus, datoru – iesprausts adapteris, kuru izmantojam savos ceļojumos, tajā lādētājs, apsiets ar striķi, lai turas sienā. Tas viss uztutēts uz salvešu pakas, lai viss pareizā slīpumā un lādētos.

04.02.2019.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #97 jeb, kur rodas folklora?

02.02.2019.

Te dažkārt ļoti pietrūkst kārtīgas Latvijas maizes, nevis tās uzpūstās baltmaizes, kas te katrā panaderijā. Tādas der tikai karstmaizēm, tāpat kā vietējā desa. Karstmaizēs viss šķiet daudz garšīgāks.

Aizbraucām līdz Granadas centram. Rīts, bet jau karsti. Lai atveldzētos, nopirkām svaigi spiestu apelsīnu sulu ar ledu pie ielu tirgotāja. Izglābām vienu plastmasa maisiņu, jo bijām paņēmuši līdzi savu metāla krūzīti. Salmiņš mums līdzi no kādas citas reizes.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #95 jeb ieskatīties Zemes vidū

31.01.2019.

Šīs dienas plānā apskatīt Masaiju un Masaijas vulkānu. Kā jau ierasts tas sākās ar gājienu uz šoseju un autobusiņa nostopēšanu vajadzīgajā virzienā. Šo rītu sākām ar kartē ieraudzīta cietokšņa apmeklējumu. Cietokšņi te vispār ir diezgan maz, tādēļ šķita, ka tas varētu būt kaut kas īpašs.

Lai uz Koijotepes cietoksni (Fortaleza El Coyotepe) tiktu, jākāpj kalnā. Vārti pie ieejas lejā bija ciet, bet mēs apgājām apkārt. Izskatījās, ka tā darījuši arī daudzi citi, tāpēc nekautrējāmies.

Alberts pēdējā laikā daudz prasās opā, mēģinājām viņu motivēt, meklējot  kociņus un lapas, kas te milzīgas, kā viņa galva.

Turpini lasīt šeit