Meksika. 30.10.-01.12.2018. Izmaksas

Kopējie izdevumi Meksikā 1482,39 EUR 33 dienās (vidēji 44,92 EUR dienā), ceļojot 2 pieaugušajiem ar 2 maziem bērniem (3.g.v un 8 mēn.)

Plānotais budžets lielākai daļai no dienām bija 45 EUR/dienā, kurā tad arī mums izdevās iekļauties. Jāmin, ka bijām tikai Jukatanas pussalā. Šis apraksts var palīdzēt sastādīt savu budžetu atbilstoši tam, kā jūs vēlēsieties naudu tērēt, kā arī ieplānot to lielāku vai mazāku.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. 33 dienas Meksikā. Secinājumi un pārdomas.

Meksikā pavadījām 33 dienas 30.10.-01.12.2018. Apceļojām Jukatanas pussalu, sākot ar Kankunu, kurā ielidojām, beidzot ar Četumalu, no kuras devāmies tālāk uz Belizu.

Sagatavošanās

  • Latvijas pilsoņi Meksikā bez vīzas drīkst uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā.
  • Drošībai vienmēr izlasām LR ĀM ceļošanas brīdinājumus.
  • Izbraucot no Meksikas, var prasīt maksāt izbraukšanas nodokli. Mums ielidošanas biļetē visi nodokļi jau iekļauti, bērniem līdz 2 gadiem nekas nav jāmaksā (biļetes jāņem līdz un bija jāatstāj robežsargam, kā apliecinājums, ka nodoklis ir samaksāts).
  • Jukatanas pussalā (tie ir trīs štati – Kvintanarū, Jukatana un Kampeče) malārija nav izplatīta. Vienā vietā gan bija rakstīts, ka Kampečes dienvidos ir, bet antimalārijas tabletes nav nepieciešamas. Iesaka tikai izvairīties no odiem.
  • Iepriekš ielādējām telefonos Jukatanas pussalas kartes. Ceļā izmantojām Osmand un google kartes. 
  • Nauda – Meksikāņu peso, kurss mūsu ceļojuma laikā bija ap 1EUR=23MXN, ņēmām līdzi gan skaidru naudu, gan vairākas kartes (Revolut, Transferwise) ar kurām bez komisijas vai mazu komisijas maksu un ar labu valūtas kursu var izņemt naudu no bankomātiem. Ja piedāvā izvēlēties pirkt kartes valūtā vai vietējā, iesaku izvēlēties maksāt vietējā valūtā, tas vienmēr ir izdevīgāk. Bankomātos par naudas izņemšanu ir komisijas maksa, pie tam tā ir dažāda. Mēs naudu centāmies izņemt zaļajos Ci Banco bankomātos, kur bija zemākā komisija, ko redzējām, tur arī mainījām naudu.
  • Noteikti ieteiktu iegādāties ceļojumu apdrošināšanu, šis arī bija mums pirmais ceļojums, kur to nācās izmantot. Bērniem gan slimnīcās un pat par izrakstītām zālēm neko maksāt nevajag, bet pieaugušajiem gan.
  • Sakariem un mobilajam internetam šķiet, ka populārākais operators ar labāko pārklājumu ir TELCEL, kura piedāvāto sim karti (chip) tad arī iegādājāmies, noteikti paprasiet, lai to arī uzreiz aktivizē. Jebkurā gadījumā, izbraucot no pilsētas, visticamāk internets kļūs lēns un pazudīs pavisam, pēc tam arī pazudīs zona. Nopirkt var OXXO, telefonu veikalos un pie operatoriem. Ja uzticamība tik ļoti nesatrauc, kā iespēja lietot citās Centrālamerikas valstīs, varat uzreiz pirkt Movistar sim karti.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #135 jeb atpakaļ sniegotā Latvijā

12.03.2019.

Lidojums no Berlīnes uz Rīgu paredzēts 11.05, tāpēc laicīgi cēlāmies un taisījāmies. Tuvākajā konditorejā paēdām brokastis – kruasāni, maizītes, kafija. Pie blakus galdiņa apsēdās kāds kungs, kurš gribēja mūsu bērnus uzcienāt ar savu maizīti, mēs gan atteicāmies. Pārmaiņas pēc kāds smaidīgs un priecīgs cilvēks. 

Kamēr tunelī mēģinājām saprast, kādas zonas biļete jāpērk, kamēr to nopirkām, rokas jau nosalušas un aiz mums rinda. Cik lieliski, ka google kartē var izplānot maršrutu. Tā izpētījām, ka mums jāpabrauc dažas pieturas atpakaļ uz pilsētas centra pusi, tad jāpārsēžas vilcienā, kas brauc uz Šonefeldas lidostu.

Gājiens cauri tunelim no vilciena uz lidostu dīvains – visi tik tumši, tik drūmi, tik steidzīgi. Tad paskatījāmies uz sevi – mums tak arī melnas jakas, bet skats uz dzīvi vēl saulains.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #134 jeb čau, pelēkā Eiropa!

11.03.2019.

Pirms 10 nosēdāmies Stambulas Ataturka lidostā. Tā kā mums bija savienotie lidojumi, uzreiz izgājām drošības pārbaudi un 2 stundas laika līdz nākamajai lidmašīnai. Pastaigājām pa lidostu, bet jau manāms sagurums, gribējās tik kaut kur apsēsties un nekustēties.

Lidojums no Stambulas uz Berlīni paredzēts 12.40, aptuveni tā arī izlidojām. Šo 2 h ilgo lidojumu pat īsti nejutām. Iedeva mums pusdienas, bērniem dāvaniņas. Ar Matīsu klēpī abi ātri atlūzām, pat nezinu, vai Edgars un Alberts pa ceļam ar gulēja vai nē.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #133 jeb paliec sveika, Centrālamerika!

10.03.2019.

Precīzi pulksten 8 izbraucām no viesnīcas. Costa inn piedāvā transfēru pa 2$/pers., kas šķita ļoti pieņemama cena, lai nedomātu par citiem variantiem.

Liels, tumšs vīrs palīdzēja ielikt bagāžniekā somas un sēdās pie busiņa stūres. Brauca gan tā, it kā vestu kartupeļu maisus, lai gan tos varbūt arī mierīgāk vizinātu, jo būtu vēl jānotirgo.

Lidostā ieradāmies ļoti laicīgi, ceļā paredzētās pusstundas vietā braucām vien 15 minūtes. Staigājām pa termināli turpu šurpu, mēģinot saprast, kur varētu būt iečekošanās. Viens čalis teica, ka pēc brīža būs. Pēc stundas jautājām vēl, jāgaidot kādas 10 minūtes. Nezinu, kā cilvēki zina, pie kura galdiņa jāiet, ja monitoros nekādu norāžu, nekā, tikai garas rindas nez uz ko. Kad ieraudzījām Turkish airlines cilvēkus, neizlaidām viņus no acīm. Iečekojāmies, somas un ratus lūdzām nogādāt līdz Berlīnei un viegli kā putni gājām uz drošības kontroli. Nācās novilkt arī ne pārāk svaigās sandales.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #132 jeb kā peldēt bēgumā

09.03.2019.

Atvadām no Centrālamerikas, no siltuma gribējām pateikt ūdenī. Panamas pilsētai tuvākā pludmale atrodas Verakruzā, tā ir Playa Venao. Virziens skaidrs, transports arī apmēram. Ar metro aizbraucām līdz Albrook, tālāk meklējām autobusu uz Veracruz. Lai tiktu īstajā platformā, jānopīkstina transporta karte, te ir ieejas maksa.

Tālāk jau viss vienkārši, tuvākais mirkiņš bija īstais, mums palīdzēja iekāpt un jau pēc pāris minūtēm bijām ceļā. Teorētiski ir iespējams braukt arī ar vistiņbusu, vai, kā šeit to sauc – sarkano velnu, bet mums nebija īstas skaidrības, kur tas jāmeklē. 

Ja galvenais mērķis ir pludmale, nedrīkst to nokavēt, jākāpj ārā ātrāk, jo Verakrusa ir vēl krietnu gabalu uz priekšu. Pa ceļam bija arī vairākas privātās pludmales – dzīvojamās mājas aiz augstām sētām ar pieeju pie pludmales.

Ar mums kopā izkāpa arī ģimene ar vairākiem bērniem, uz pludmali sekojām viņiem. Bijām ļoti pārsteigti, kad ieraudzījām ūdeni, kas atkāpies ļoti tālu. It kā jau mēs zinām, ka ir bēgumi, paisumi, bet kaut kā par to galīgi neiedomājāmies un iepriekšējās pludmalēs neievērojām.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #131 jeb mierīgā diena

08.03.2019.

Jau kurais rīts, kad ceļamies ar modinātāju nedaudz pirms 7.30, lai paspētu uz brokastīm. Jūtams nogurums, visiem arī nelielas iesnas, tās gan norakstām uz krasajām temperatūras maiņām, laukā karsts (33-35’C), telpās kondicionieri strādā uz pilnu jaudu.

Šorīt ēdamtelpā maz cilvēku, laikam iepriekšējās dienās viesnīca bija pilna dēļ karnevāla. Vismaz mēs tā izsecinājām.

Šīs dienas galvenais uzdevums – atrast pastkartes, jo to nemaz tik viegli nav izdarīt. Loģikas vadīti mērķējām uz vecpilsētu, kur visvairāk sīku suvenīru bodīšu. Nevienā no mākslinieku tirdziņiem, kuros bijām bijuši, pastkartes neredzējām.

Pie metro vārtiņiem secinājām, ka kartē palikuši 0,05 $. Makā tikai 5 $ naudas zīme, par tādu summu negribējās papildināt, jo pa divām dienām nespēsim to iztērēt. Ar bankas karti papildināšanas automātā mums nekas neizdevās. Kamēr mēs tur tā minstinājāmies, kāds vīrietis gribēja mums palīdzēt. Neko nevarēdams īsti izdarīt, aizgāja. Mēs uzbraucām atpakaļ virszemē, Edgars meklēja, kurā no veikaliņiem varētu samainīt piečuku. Nekur neveicas, bet tas pats vīrietis, kuru jau pirmīt satikām, gribēja atdot mums savu braukšanas karti. Paradījām, pastāstījām, ka karte mums pašiem ir, tikai nekur nevaram izmainīt 5 $. Ā, nu skaidrs, viņš noteica, uzdāvināja mums 2 $, lai tiekam uz priekšu. Uz mūsu pārsteigumu ātri noteica, ka tas bērniem, un pazuda aiz ēkas stūra.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #130 jeb 8.pasaules brīnums

07.03.2019.

Šodien beidzot varētu būt tā diena, kad mēs varētu aizbraukt paskatīties Panamas kanāla slūžas. Edgars iepriekšējās dienās bija izpētījis, kur un kā labāk. 

Ir vairāki varianti, kā redzēt un saprast Panamas kanālu. Lielisks raksts par visiem variantiem teTā kā Gatunas slūžu apmeklētāju centrs slēgts, atlika tuvākais un populārākais variants – Miraflores slūžas un muzejs. Lielākā daļa ceļvežu iesaka ierasties 9-11 vai 15-17, kad lielie kuģi biežāk brauc cauri kanālam. Uz rīta stundām mēs necerējām laicīgi nokļūt, tāpēc vairāk mērķējām uz pēcpusdienu.

Ar metro aizbraucām līdz 5.maija avēnijas stacijai. Stāvējām un domājām, t.i., Edgars sāka pētīt karti telefonā, kā tikt tālāk uz brīvdabas muzeju, kad pie mums pienāca vīrietis. Viņš mums izstāstīja, kā labāk un ērtāk tikt tur, kur mums vajag.

Ar vienu aci lūrot pāri ielai uz nelabvēlīgo rajonu, ar otru aci zem kājām, gājām tik uz priekšu.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #128 jeb starp debesskrāpjiem

05.03.2019.

Šo dienu veltījām debesskrāpju rajona izpētei. Mazliet papildinot iepriekšējā raksta tēmu par Panamas pilsētas noziedzību. Costa inn viesnīca izrādās atrodas uz robežas ar vēl vienu ne pārāk jauku rajonu – Kalidonija (Calidonia). Viens panamietis tripadvisor salīdzināja trīs rajonus nedrošības ziņā, liekot balles – El Chorillo 10, Santa Ana 8, Calidonia -7. Viņš zinot vairākus vietējos, kas pat cauri šim rajonam neuzdrošinoties braukt, bet tajā pašā laikā tur dzīvo vairāki viņa radinieki.

Dienas laikā nekas neliecināja par kaut ko sliktu, vienīgi dzeloņdrātis ap privātajām mājām lika padomāt, bet tumsā mēs pa rajonu nestaigājām. Vienā pēcpusdienā, kad bijām vien pusotra kvartāla attālumā no viesnīcas, pie mums pienāca jaunietis. Viņš esot vietējais, kādu laiku padzīvojis Ņujorkā. Bija pagrūti izsekot visiem viņa tekstiem, bet galveno uztvērām – šis rajons nav īpaši labvēlīgs, tāpēc viņš mūs pavadīšot. Ar bērniem gan esot drošāk te uzturēties, jo neviens negribētu nodarīt viņiem pāri. 

Turpini lasīt šeit