Irāna 15.11.-23.11.2016. Secinājumi, pārdomas, ieteikumi

Ceļojot pa Irānu, jutāmies droši, nevienā brīdī nebija baiļu sajūtas vai satraukuma, arī tumsā ejot pa mazām ieliņām pilsētā.

Mums ļoti noderēja Lonely planet ceļvedis. Tajā atradām gan informāciju par apskates objektiem, gan naktsmītnes un vairākas ēstuves.

Turpinājumā mūsu atklāsmes, secinājumi pēc nedēļas ceļojuma pa Irānu.

Nauda

nauda1

  • Visērtāk un izdevīgāk naudu samainīt uz vietas. Lidostas valūtas maiņas punktā bija gana labs kurss, bet atļāva mainīt tikai 200 EUR.
  • Visos aprakstos par Irānu brīdina, ka bankas kartes valstī nedarbojas, norēķināties var tikai ar skaidru naudu. Maksāt ar karti nemaz nemēģinājām.
  • Irāņi cenas saka iepriekšējā valūtā tomanos, kas ir 10 reizes mazāk kā pašreizējie riāli. Turklāt cenu nesaka, piemēram 10 000, bet tikai 10. Pašam jāsaprot, ka tas ir domāts 100 000 IRR. Bija gan pāris vietas, kur cenas bija rakstītas riālos, bet tad tur klāt arī norādīta valūta – IRR.

Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Septītā diena

22.11.

Piecēlāmies gana agri, bet brokastīs bijām vienīgie. Tāda sajūta, ka mēs visā viesnīcā būtu vienīgie viesi.

Šajā rītā mums tika bagātīgākās brokastis. Bez standarta ēdieniem, bija arī omlete, cepti kartupeļi, cepumi u.c.

Kamēr ēdām, restorāna darbinieki piedāvājās pieskatīt Albertu. Mēs priecīgi, viņš priecīgs un arī irāņi priecīgi, jo varēja arī nobildēties kopā ar mazo.

restorānā2 restorānā3Tā kā šī diena (un nakts) solījās būt ļoti gara, nesteidzāmies izrakstīties. Restorānā palūdzām uzvārīt iepriekšējā vakarā nopirktos kartupeļus un burkānus. (Pamostoties viņš bija ļoti priecīgs par pazīstamām garšām.) Tikmēr Edgars ar pilsētas autobusu aizbrauca līdz Kave autoostai nopirkt biļetes nakts braucienam uz lidostu. Es tikmēr noliku Albertu vēl pagulēt. Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Sestā diena

21.11.

Pamostoties skats pa logu skaists – vecpilsētas kleķa ēkas un mošeja tālumā.

Morvarid hotel skats pa loguŠajā viesnīcā bija visīsākais brokastu laiks (7-8) un tās pašas diezgan pašvakas – tradicionālā maize, vārītas olas, siers, sviests, ievārījums un melnā tēja. Alberts ēda tikai maizi.

Morvarid hotel brokastis Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Piektā diena

20.11.

No rīta iedevām Albertam vēl Nurofenu, jo šķita karsts. Vismaz uz brokastīm bija labāka jušanās, prieks un apetīte sāka atgriezties.

Virtuves meitenei palūdzām, lai uzvāra iepriekšējā vakarā nopirktos kartupeļus. Domājām, ka vismaz pa dienu Alberts dabūs kādu dārzeni apēst. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, nekas nesanāca, jo aizmirsām kartupeļus viesnīcā. 

Izrakstoties no viesnīcas, uzdāvinājām laipnajai, smaidīgajai recepcijas darbiniecei latviešu piparkūkas. Pēc viņas teiktā, mēs esot viesnīcas pirmie viesi no Latvijas. (Pēc ceļojuma gan noskaidrojās, ka arī Džeina un Jānis tur bija palikuši. Vai nu jauniete nesen sākusi strādāt viesnīcā vai viņai švaka atmiņa.)

Svētdiena valstī brīvdiena, tāpēc reti, kas bija atvērts, pat necerējām uz kādu atvērtu valūtas maiņas punktu.

Ar taksi aizbraucām līdz autoostai. Uzreiz cilvēks pretī: “Uz kurieni brauksiet? Jums biļetes jau ir? Ak nav? Nu tad sekojiet man!” Viņš izveda mūs cauri ēkai, cauri iekšpagalmam, riktīgi labirinti, mēs paši noteikti nebūtu atraduši. Tikai pēc tam, staigājot pa autoostu, redzējām, ka tā ir pilna ar tādiem kantoriem, katrai autobusu kompānijai pa ofisam. 

jazdas-autoosta Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Ceturtā diena

19.11.

Brokastis paēdām kopā ar ukraiņiem, kas Irānā pavadīja tikai divas dienas, ceļojot no Bali atpakaļ uz Ukrainu.

brokastis

Iepriekšējā dienā nebijām izdomājuši plānu šai dienai, bet, runājot ar ukraiņiem, radās skaidra vīzija, ko mēs gribētu redzēt. Recepcijā pajautājām, vai viņi gadījumā nepiedāvā tādas ekskursijas. Recepcijas meitene pasauca atpakaļ bārdainu vīrieti, kas jau vēra izejas durvis. Izrādījās, ka tieši tagad paredzēta izbraukšana. Ātri, ātri paņēmām kaut kādas mantas, ko pa dienu varētu ievajadzēties. Kaut kādu lietu aizmirsām un Edgars aizskrēja tai pakaļ uz mūsu istabu. Bārdainis, kurš izrādījās šīs ekskursijas gids, kļuva manāmi nervozs: “Kur ir tavs vīrs? Mans draugs (domāts šoferis) gaida. Tas nav labi.” Pēc brīža Edgars bija klāt un skrējām uz mašīnu. Tur ieraudzījām pie brokastu galda iepazītos ukraiņus – vīrieti, viņa draudzeni un dēlu Mišu.

Braucām ar divām mašīnām – tas šoferis, kam nedrīkstējām likt gaidīt, mēs, izraēliete un vēl viens kungs vienā, gids un ukraiņi otrā.

Izbraucot no pilsētas, iebraucām gāzes uzpildes stacijā. Lai uzpildītos, visiem pasažieriem jāizkāpj. Tas drošības dēļ, ja nu sprāgst…

dus Continue reading

2016. gads

Visos 2016. gada ceļojumos devāmies kopā ar nu jau viengadnieku Albertu. Tas bija izaicinājums gan mums, gan viņam, gan viņa vecvecākiem. 😀 Viss bija labāk, nekā varētu iedomāties, tāpēc turpināsim ceļot kopā un aicinam ceļot arī jūs.

2016. gadā izbaudījām saulaino Romu un tās apkārtni, māksliniecisko Berlīni, ar auto izbraukājām jau sen gribētos Polijas ziemeļus un gada beigās nedēļu pavadījām vēsturiski tik bagātajā Irānā.

karte-2016

Esam gatavi jauniem piedzīvojumiem jaunajā 2017. gadā. Pirmie plāni ceļojumiem jau top…

Irāna 15.11.-23.11.2016. Trešā diena

18.11.

Brokastis viesnīcā deva no 8, bet mums izbraukšana ar vakardienas šoferi-gidu sarunāta 7.40. Paņēmām gabaliņu maizes no jaunzēlandietes, kuru pavisam drīz atkal satikām stacijā.

Vilcienu stacijā bijām jau 7.50 un vēl krietnu brīdi nonīkām. Iepriekšējā dienā kasieris mums ieteica būt stacijā vismaz 8. Kāpēc tik agri, tā arī nesapratām. Vilcienam pēc grafika jāizbrauc 8.21, bet izbraucām tikai ap 8.40.

Uz otro peronu pa kāpnēm lejā, augšā ratus palīdzēja aiznest vietējais puisis.

Uz biļetes norādītas 9. un 10. sēdvieta 4.vagonā, bet iekāpt vilcienā varēja tikai pa vienām durvīm pirmajā vagonā. Mums ierādīja brīvās vietas pirmajā vagonā pie pašas izejas un jau pēc pāris minūtēm baudījām skaistos skatus pa logu.

irana-ainava Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Otrā diena

17.11.

Brokastis – tradicionālā maize, siers, dažādi ievārījumi (interesantākais – burkānu), vārītas olas un kartupeļi, tomāti, gurķi. Beidzot visi paēduši un apmierināti.

Iepriekšējā vakarā bijām izpētījuši viesnīcas piedāvātās ekskursijas un nolēmām, ka vienā no tām varētu doties. No rīta pieteicāmies un jau pēc stundas šoferis bija klāt.

Kamēr gaidījām, iegājām antikvariātā pretī viesnīcai, kuras uzraksts vēstīja, ka tur var dabūt kafiju. Vienu uz diviem izdzērām, šī bija pat diezgan dzerama, bet no mūsu kafijas atkarības uz nedēļu mums tomēr nācās atteikties. Pārsvarā dzērām melno tēju.

irana-kafijaStunda ātri paskrēja un mēs jau sēdējām pelēkā auto un drāzāmies pa pilsētas ielām tuksneša virzienā. Drošības jostas, ar ko piesprādzēties, nebija, nemaz nerunājot par bērna piesprādzēšanu vai auto sēdeklīti. Ātruma ierobežojumi pilsētā ir tikai teorētiski, aplī no vidējās joslas taisnā līnijā uz izeju, ik pa laikam likās, ka tūlīt būs avārija, bet nevienā mirklī nebija nedrošības sajūta. Mūsu šoferis brauca ļoti pārliecināti.

Pirmais apskates objekts šajā tūrē bija Nušabadas (Nooshabad) pazemes pilsēta.

nooshabad-ieejaŠī pazemes pilsēta varētu būt vismaz 1500 gadus sena.Tā tika izmantota lielākoties patvērumam un aizsardzībai no iebrucējiem. Continue reading

Irāna 15.11.-23.11.2016. Pirmā diena

15.11.

Iečekoties lidojumiem (Ukraine International Airlines) varēja tikai lidostā, jo ceļojām kopā ar zīdaini, tāpēc uz lidostu devāmies laicīgi ~2,5 stundas pirms paredzētā izlidošanas laika (17.00).

Ļoti ātri tikām pie galdiņa, bet tur kaut kāda nesaprotama aizķeršanās ar zīdaiņa iečekošanu. Divatā dāmām tomēr izdevās mūs visus iečekot abiem lidojumiem (Rīga-Kijeva, Kijeva-Teherāna). Tikai vēlāk pamanījām, ka otram lidojumam mums ierādītas vietas dažādās rindās, nevis blakus. (To gan mēs ātri vien labojām, lidmašīnā sarunājot blakus esošas vietas.)

Pēc grafika jāizlido 17.00, bet pēc pusstundas joprojām nekas nenotika. A, nē, notika gan – tika nomazgāta lidmašīna. Logi momentā aizsala. Nekādas jēgas sēdēt pie loga, ja cauri neko nevar redzēt. Bēda šķita mazāka, jo laukā jau tumsa.

17.40 tomēr pacēlāmies.

19.00 nolaidāmies cauri baisai miglai. Apbrīnojot pilotu izveicību, nokāpām no lidmašīnas un kārtīgas ledus kārtas. Nu ja, tā jau Ukraina – var netīrīt! 😀

Arī drošības kontrolē slāviskas vēsmas – davai pases! Pases kārtībā, bet Zaiga un Alberts atkal pīkstēja – tika kārtīgi apčamdīti. Continue reading