Lielā aizlaišanās. Diena #20 jeb esam Indijā?

17.11.2018.

Piecēlāmies, uzkodām brokastis un nolēmām iedzert kafiju hoteļa brokastu restorānā. Edgars ap 6:40 gāja pārbaudīt, vai tur jau kafiju var dabūt, bet viss ciet. Tieši pretī ar riteni atbrauca restorāna darbiniece, kas teica, ka sāks strādāt no 7. Mazliet pagaidījām un kopīgi gājām iemēģināt kafiju – necesito dos cafes con leche. Kafiju atnesa melnu, bet kur tad piens? Pēc mirkļa atnesa arī pienu un it kā cukuru. Kafija jau tā bija draņķīga, bet to it kā cukuru tomēr nevajadzēja bērt.

Bērniem tikmēr “brīvais laiks” divatā. Kamēr mantas nav jādala, kopā pat spēlējas.

Sapratām, ka nav ko marinēt un jātaisās uz Meridas autobusu. Aizgājām līdz Oriente autobusu stacijai, bet tam izbraukšanas laiks tik pēc stundas. Domājām varbūt pamēģināt colectivo, bet tā arī neatradām vietu, kur iepriekš tos redzējām un, kā jau iepriekš rakstījām, izskatījās, ka tajos ir maz vietas mantām. Varētu paēst, bet vēl neko daudz negribās, iegājām veikalā un nopirkām uzkodas. Parciņā uzkodām, kur Matīsu apbrīnoja skolnieces. Sākumā iespurdzās un tad ķiķinādamas aizgāja garām, bet pēc brīža bija atpakaļ, jautājot, kā sauc.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #18 jeb kā mēs ieradāmies dzeltenajā pilsētā

15.11.2018.

Edgars šorīt nespēja uztaisīt brokastis, jo vajadzēja draudzēties ar podu. Pēc vakardienas kafejnīcas slikta dūša. Vai tas kāds vīruss?

Kamēr mēs ar Matīsu krāmējāmies, Edgars ar Albertu aizgāja nopirkt autobusa biļetes uz Izamalu.

Lēnā garā sakrāmējāmies, mēģinot saprast visu veselības stāvokli, jo arī bērniem šķidri punči. Vēl pēdējo reizi apskatījām vabolīti dārzā un mēģinājām ieraudzīt kolibri, kas te dzīvo. Iepriekšējās dienās redzējām, bet šodien, kad gribējās tos nobildēt, nebija neviena.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #17 jeb ekskluzīva atpūta

14.11.2018.

Albertam naktī bija slikta dūša. Nez, vai kaut ko nelāgu apēdis? Edgars domāja, ka tas no pārāk daudz āboliem. Alberts bija nogribējies ābolus, tāpēc vienu maisu nopirkām. Taču Latvijas āboliem nekas nespēj līdzināties, mājās tie visgaršīgākie.

Rīta gājiens pēc svaigi spiestas apelsīnu sulas. Bodīte jau atvērta, bet tās saimnieks vēl neizskatījās īsti pamodies. Redzējām, kā tad te sulas tiek spiestas – roku darbs. Kādi 10 apelsīni, lai izspiestu litru sulas.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #16 jeb pie dakteriem

13.11.2018.

Kaut kad jau rakstījām, ka man bija problēmas ar ādu stiprās saules dēļ. Šķita, ka vis jau labi, jau gandrīz pārgājis, bet, vienu dienu kārtīgi nepiesedzoties, viss nāca atpakaļ dubultā. Rokas piepampušas tā, ka nevarēju pakustināt, sarkanas, ar strutu pūslīšiem. Sāpīgi un tajā pašā laikā arī nenormāli niezoši. Arī uz kājām un kakla sāka parādīties sarkani pleķi. Sāku atgādināt iemītnieku no zoodārza, no reptiļu sadaļas.

Edgars sazvanīja apdrošinātājus, atrada, kur atrodas lielākā, pēc vērtējuma sakarīgākā slimnīca un no rīta pēc brokastīm gājām turp.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #15 jeb vietējo zvēru iepazīšana

12.11.2018.

Jau iepriekšējā dienā runājām par zoodārzu, bet solītā lietus dēļ neaizgājām. Šī Albertam bija laba motivācija ātri sataisīties.

Turpat aiz hosteļa stūra atdevām izmazgāt savu netīro veļu. Te pirms un pēc mums to pašu darīja arī citi tūristi. Vakardienas šaubīgajai veļas mazgātavai arī svari izrādījās nepareizi, ja tur rādīja 4,4 kg, tad šeit 4 kg kopā ar Matīsa sedziņu, kura vakar netika svērta.

Pa ceļam ieraudzījām kaut ko neparastu – ķīniešu māju, Osmandā tā arī saucās. Tā atradās aiz sētas un izskatījās pamesta. Dīvaini Meksikā ko tādu redzēt.

Parciņā pretī baznīcai uzkodām. Albertam šodien laba apetīte, pa ceļam jau apēda vairākus banānus, OXXO paprasīja makaronus. Laikam gatavojās zoodārzam.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #14 jeb kā mēs mākslu skatījām

11.11.2018.

No rīta meklējām veļas mazgātavu, bet staigājot sapratām, ka šodien tak svētdiena. Mums visas dienas brīvdienas, ļoti grūti izsekot līdzi kāda diena. Vienu veļas mazgātavu atradām, bet šķita tāda aizdomīga. Pajautājām, kāda cena. 12 MXN/kg. Mums 4,4 kg netīras veļas (pēc viņu svariem), bet saskaitīja 70 MXN, ja uz rītdienu 60 MXN. Kaut kā mums tāda matemātika nepatika, izlēmām meklēt normālu iestādi nākamā dienā.

Nogājām garām kādam saldumu veikalam, kur degustācija. Visu nodegustējām pa tīro! Un divus mazus saldumiņus arī nopirkām.

Aizgājām arī nopirkt svaigi spiestu apelsīnu sulu. Mūs tur atcerējās no pirmās reizes. Apelsīnu sulu? 1 litru? Ai, dodiet 2! Edgars vēl arī nedaudz nokaulēja cenu. Vispār jau te lētas svaigas sulas un tik labi iet iekšā…Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #13 jeb muzeju diena

10.11.2018.

No rīta galvenajā pilsētas parkā gandrīz neviena cilvēka, neviena saldējumu tirgotāja. Visi soliņi brīvi.

Meksikāņiem ir ļoti svarīgs acu kontakts. Ejot pāri ielai, jāpaskatās acīs šoferim, lai viņš palaistu. Garāmgājēji visticamāk ieskatīsies acīs. Parkā pat soliņi izveidoti tā, lai sarunu biedriem būtu vieglāk ieskatīties vienam otra sejā.

Šo dienu veltījām muzejiem, sākām ar pilsētas centru. Hosteļa saimniece no rīta ieteica vēl vienu muzeju, kas jau strādāja un bezmaksas, tāpēc vispirms gājām uz to. Sv.Roka reģionālais muzejs. Šajā ēkā no 16.gs. atradās slimnīca. 17.gs.tajā bija jau 10 gultas un tā bija labākā slimnīca apgabalā. Nekādas liecības gan par slimnīcu nav saglabājušās. Vēlāk te bijis Sv.Roka templis, bet kopš 1998. gada muzejs.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #12 jeb izklaide un pusdienas par vienu cenu

09.11.2018.

Rītu sākām ar iepirkšanos pilsētas tirgū. Tirgus vienmēr ir interesanta vieta, kur vienkārši būt un vērot. Tur vislabāk var redzēt sezonālās aktualitātes. 

Gaļa tiek vienkārši izlikta uz galda, nekādas saldētavas un ledusskapji tirgū nepastāv. Tas tik ļoti atgādināja Ukrainu, kad tur bijām pirms 7 gadiem. Šeit gaļa netiek sīki smalki sadalīta, kā Latvijā – fileja, karbonāde u.t.t. Te var nopirkt, piemēram, pusi vai ceturtdaļu vistas, tad tā tiek vienkārši pārcirsta uz pusēm.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #11 jeb pārbraucam uz citu štatu

08.11.2018.

Tā kā mums brokastīm nekā īsti nebija, izgājām laukā uz netālo brokastu kafejnīcu un paēdām riktīgi pa dārgo – omleti meksikāņu gaumē, omleti ar šķiņķi, 2 ledus kafijas un svaigi spiesta apelsīnu sula. Toties garšīgi un sātīgi. 


Lai gan tikai rīts, bet visi jau bijām nosvīduši pilnīgi slapji. Matīsam nāca miegs, bet nekādi nespēja aizmigt. Kāda gulēšana, ja apkārt tik daudz kā interesanta un garšīga!
Turpini lasīt šeit