Lielā aizlaišanās. Diena #44 jeb ceļš uz Floresu

11.12.2018.

No rīta noskaidrojām, ka uz Floresu garām viesnīcai brauc trīs autobusi dienā – 8, 13 un 15. Mums tie laiki galīgi nederēja vai arī mēs tiem nespējām pielāgoties. Pa pilsētas galveno ielu brauc daudz vairāk autobusu Tur tad arī iesim, bet vispirms brokastis. Alberts pārlaimīgs piebaroja papagaili ar ķirbju sēkliņām. Arī papagailis izskatījās priecīgs. Matīss to visu noskatījās un gribēja paglaudīt putnu.
Lēnām sakrāmējušies, sataisījušies, no francūžiem un mājas saimniekiem atvadījušies, beidzot bijām gatavi doties tālāk.

Lēnām sakrāmējušies, sataisījušies, no francūžiem un mājas saimniekiem atvadījušies, beidzot bijām gatavi doties tālāk.

Viens busiņš negribīgi apstājās, kad to balsojām. Kasieris mēģināja teikt, ka nav vietas, bet es ar acīm tikmēr mēģināju atrast kādu brīvu vietu. Viņš ātri padevās, somas un ratus piesēja uz jumta un mums ierādīja vienīgo brīvo vietu blakus šoferim.Viņš droši vien par to nebija priecīgs, jo pa vidu sēdēja arī paliela dāma un tikt pie ātruma pārslēdzēja bija diezgan sarežģīti. Lai gan, varbūt tikai mums tā šķiet un šoferis pie tā visa jau sen pieradis.

Mūs izlaida Santa Elena tirgū. Kad izkāpām no autobusa, no visām pusēm uzreiz piedāvāja aizvest tālāk. Visiem atteikuši, apskatījām tirgus piedāvājumu, nopirkām banānus un gājām Floresas virzienā.

Floresa ir neliela sala Petena ezerā, ko ar cietzemi savieno šaurs dambis – iela. Cietzemē atrodas pilsētas Santa Elena un San Benito.

Atradām īsto ielu, pa kuru jāiet taisni līdz pat Floresai. Ielas malās gandrīz līdz pašam ezeram tirgus. Dziļāk apģērbs, apavi, sadzīves un saimniecības lietas, gar pašu ielu augļi un dārzeņi. Nopirkām tikko sagrieztus augļus maisiņā.

Edgaram ļoti interesēja, ko piedāvā CLARO mobilo sakaru operators. Turpat blakus augļu tirgotājiem ar skaļu mūziku tika pievilināti cilvēki. Piedāvājums labs.

Pa ceļam ieraudzījām kafejnīcu ar dienas pusdienu piedāvājumu par 29 Q. Vista ar dārzeņiem un rīsiem. Nav jau tā, ka mēs visu laiku ēdam tikai vistu, tā vienkārši visbiežāk ir pusdienu piedāvājumos un tā ir vislētākā gaļa šeit un to ēd arī Alberts. Šajā kafejnīcā arī nelieli džungļi un kādi 20 bruņurupuči.

Floresā nebijām rezervējuši nevienu naktsmītni, to meklējām uz vietas. Apstaigājām vairākas viesnīcas, apskatījām vairākas istabas, izvēlējāmies lētāko un sakarīgāko piedāvājumu. Tā kā paliekam trīs naktis, mums iedeva arī nelielu atlaidi.

Nākamās trīs naktis pavadīsim nelielā istabā ar divām divguļamajām gultām, kuras sastūmām kopā, lai neviens neizkrīt. Te ir arī auksta duša, tv un balkons ar burvīgu skatu uz ezeru un applūdušu promenādi.

Iekārtojušies istabā, izgājām nelielā pastaigā pa pilsētu. Šauras, bruģētas ieliņas augšup, lejup, mazas, krāsainas mājiņas.


Visādu štruntiņu un svenīru tirgotāji. Vienā vietā tirgoja arī dažādu valstu auduma karogus. Tur bija arī Latvijas, bet ne visai precīzs.

Vakarpusē secinājām, ka uz salas mazi un nejēdzīgi veikali, pārgājām pāri tiltam uz tirdzniecības centru. Šo to vakariņām, brokastīm noprikām, bet joprojām nespējam pierast pie Gvatemalas cenām, piemēram, Eiropas maize 20-24 Q (2.30-2.75 EUR). Vietējā kafija gan lēta, bet, vai garšīga, nepārbaudījām.

 

Izmaksas 63,41 EUR (budžets 45 EUR)

Naktsmītnes 16,69 EUR (Hotel Mirador Del Lago atradām, ieejot vairākās viesnīcās, izvēlējāmies pieņemamāko un lētāko no redzētajiem)
Transports 4,79 EUR
Pusdienas 6,95 EUR
Citi 5,98 EUR (Telefona karte+komplekts – Claro pie tirgus Santa Elenā bija labs piedāvājums bezmaksas SIM un 2,5GB uz 15dienām + bezlimita whatsapp, paņēmām arī otram telefonam patestēšanai un dēļ iepriekšējās naktsmītnes sliktā wifi, visur bija dzirdēts, ka TIGO ir labākais, tagad varēsim salīdzināt)
Pārtika 21,06 EUR (sapirkts mazliet uz priekšu, bet tāpat nesapratām, kāpēc viss tik dārgs, arī tās vienības gabalos un lb vēl nav pierastas)
Bērniem 7,94 EUR (autiņbiksītes un salvetes)

 

Turpinājums sekos…

Sākums te: Lielā aizlaišanās. Diena #1 jeb lidojam, lidojam un mazliet Peislijas

Lielā aizlaišanās. Diena #43 jeb Gvatemalas top 1 apskates objekts

10.12.2018.

Kad ieraudzījām francūžu ģimenīti ar ergosomu un riņķa slingu, tapa pilnīgi skaidrs, ka uz Tikalu ratus līdzi neņemsim. Tas bija labākais dienas lēmums.

Mēs vēl tikai gatavojāmies brokastot, kad francūži jau ceļa jūtīs. Arī viņi šodien brauca uz Tikalas maiju drupām. Iepriekšējā vakarā noskaidrojām, ka uz turieni iespējams aizbraukt ar organizētu tūristu grupu, arī mūsu viesu mājā iespējams tādai pievienoties. Otrs variants – iet uz ciema centru, kur uz galvenās ielas jāķer autobuss. Galvenais apbruņoties ar pacietību.

Nelielai atkāpei – te iespējams nopirkt ūdeni un limonādes plastmasa maisiņos. Pagaršojām limonādi, bet tā nebija īpaši garšīga, labāk pirkt pudelēs vai bundžās. Ūdeni izdevīgāk sanāk pirkt pudelēs, īpaši lielāka tilpuma.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #42 jeb dzīve pie ezera

09.12.2018.

Pirmo reizi gulējām moskītu tīkla ieskauti. Puikām interesanti, gluži kā neliela mājiņa. Stikla logam otrajā stāvā nebija, tāpēc noderēja segas.

Skats pa logu gan vienkārši burvīgs!

Tā kā iepriekšējā vakarā naktsmītni atradām saulrieta laikā un pa tumsu vairs nekur negribējās iet, brokastīs mums nekas jēdzīgs nebija sagādāts, vien daži banāni, ko bērni ātri apēda. Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #41 jeb kā lai saprot español?

08.12.2018.

No rīta mēģinājām aši sataisīties, jo priekšā ceļš uz nākamo valsti – Gvatemalu. Uzkodu sagatavošana, mēbeļu pārbīdīšana (gultas sastūmām kopā un piestūmām pie vienas sienas, lai mazāka iespējamība kādam izkrist) un bijām gatavi. Mājas saimnieces dēls teica, ka autobuss uz robežpilsētu Benque Viejo del Carmen braucot arī gar māju, bet mums lielas somas, rati, labāk centrālajā pieturā mierīgi iekāpt. Viens autobuss tieši pabrauca garām, bet tas bija pilns, vien dažas vietas pašā aizmugurē brīvas.

Rīts apmācies un miglains, atkal sajutāmies kā kalnos. 

Pietura jau pilna ar gaidītājiem, arī vairāki tūristi. Taksisti staigāja apkārt, piedāvādami savus pakalpojumus visiem bālākajiem.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #40 jeb katrā valstī pa maiju drupām

07.12.2018.

Pēc nesteidzīga rīta un lietus gāziena beidzot bijām gatavi iet laukā. Domājām, kur lai iet, ko lai dara, ko lai skatās. Ikdienas ceļojuma grūtās izvēles. Ha, ha! Izlēmām par labu pašam tuvākajam objektam – Cahal Pech arheoloģiskajai vietai. Uz to veda stāvs ceļš kalnā augšup.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #39 jeb kā top maiju izredzēto šokolādes dzēriens

06.12.2018.

Gribējām mierīgu dienu, vai vismaz rītu, bet, cik grūti kaut ko izdarīt, piemēram, uzrakstīt rakstu blogam, ar diviem maziem bērniem fonā. Parasti rakstam vakaros, bet pēdējā laikā miegs mācas virsū kā uzmācīga muša, no kuras nevar aizgaiņāties.

Pusi nakts un visu rītu pamatīgi lija. Ap 5 no rīta pamodos no skaļajām lietus lāsēm pret jumtu un vairs nevarēju aizmigt.

Kad jau vairs nevarējām izturēt iekšā, gājām laukā. Vairs ne miņas no lietus un pat nevarēja pateikt, ka tāds vispār bijis – ielas pilnībā sausas.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #38 jeb dzimšanas dienā sev nedrīkst atteikt!

05.12.2018.

Daudz laimes Edgaram dzimšanas dienā!

Mūsu naktsmāju saimnieks noreklamēja tako, ko meksikānietes no rītiem tirgo tieši pie mājas durvīm. Grēks nepagaršot! Garšoja ļoti labi, bet ar mazuma piegaršu, tādi ļoti plāni tako.

Rīts ceļā uz slimnīcu, jo Albertam bija jānodod analīzes, iepriekšējā vakarā tam jau bija par vēlu.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #37 jeb iepazīstam arī Belizas slimnīcu

04.12.2018.

Naktī Alberts ļoti slikti gulēja, kad pamodās, teica, ka sāp auss. Iedevām zāles, tad līdz rītam nogulēja. 

No rīta nekas nebija mainījies, austiņa joprojām sāpēja un arī neliela temperatūra, bet mums jādodas ceļā. 

Sakrāmējāmies, Alberts pie manis ergosomā un 10 pirms prāmja atiešanas laika skrējām uz piestātni. Tādi nebijām vienīgie, vēl vairāki bālģīmji lēnā garā stiepa milzīgas mugursomas uz jūras krasta pusi. Taču prāmis vēl nebija atbraucis.

Prāmis brauca ātri, brīžiem pat šķita, ka pārāk ātri, lēkājot pa viļņiem. Alberts aizmiga, bet Matīsam lielā darbošanās, Edgars nekādi nespēja viņu noturēt klēpī.Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #36 jeb lēnām, lēnītēm!

03.12.2018.

Alberts tik ļoti gribēja spēlēties pagalma smiltīs, ka pierunājām viņu doties meklēt skaistākas un tīrākas smiltiņas pie jūras.

Pēc brokastīm to arī darījām. Ielās gandrīz tikai vietējie, kas lēnām devās savās dienas gaitās. Lēnām, jo nekur jau nav jāsteidzas. Lēnām, jo tāds ir salas moto. 

Caye Caulker ir neliela sala, 8 km garumā un mazāk kā 2 km platumā. Uz tās dzīvo ~2000 cilvēku. Tagad sala ir tūristu iecienīts atpūtas mērķis, bet joprojām zvejniecība apgādā ~80 ģimeņu. Līdz 1960tajiem gadiem uz salas varēja nokļūt tikai ar zvejas laivām, bet nu tur ik dienas kursē 2 firmu prāmji.

Turpini lasīt šeit

Lielā aizlaišanās. Diena #35 jeb ceļš uz Belizu

02.12.2018.

Alberts pamodās agri, kašķīgs un pamodināja arī visus citus, bet vismaz bez temperatūras. Kad viņš beidzot bija kārtīgi pamodies un priecīgs, varējām domāt par taisīšanos. Šodienas plānā nokļūt uz Caye Caulker salas, kur mums rezervācija ir jau no vakardienas, un nokļūt tur lētākajā no vismaz 4. iespējamiem veidiem.

8.36 izgājām no dzīvokļa. Saimniece laikam vēl gulēja, jo uz klauvējieniem un durvju zvanu nereaģēja. Pēc laiciņa gan mums izdevās atdot atslēgas un uzreiz arī noķērām taksi, kas mūs aizveda līdz Meksikas-Belizas robežai.

Svarīgi zināt, ka pie Četumalas ir divi robežas šķērsošanas punkti. Jāizvēlas atkarībā no tā, ar ko (mašīnu, autobusu, kājām) grib iekļūt Belizā.Turpini lasīt šeit